EN1822 klasifikācija - kāpēc tā ir svarīga

Kopš Covid-19 parādīšanās un globālajiem centieniem samazināt infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, ir atjaunota uzmanība, lai noteiktu, kādus pasākumus var veikt, lai samazinātu elpceļu vīrusu, tostarp Covid-19, pārnešanas risku pa gaisu dažādās cieša kontakta iekštelpu vidēs.

Ir pierādījumi, ka augstas efektivitātes daļiņu gaisa filtri (HEPA filtri) var kalpot kā efektīvs papildu pasākums Kovid-19 daļiņu aizvākšanai no iekštelpu gaisa. Tomēr ir svarīgi atšķirt dažādas tirgū pieejamās gaisa filtrēšanas sistēmas un noteikt, kuras no tām ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu tādu mazu vīrusu daļiņu kā Covid-19 aizvākšanu.

Lai noteiktu, kurās gaisa attīrīšanas sistēmās tiek izmantoti piemēroti filtri, kas var nodrošināt vīrusu un baktēriju filtrēšanu gaisā, būtiska nozīme ir klasifikācijai saskaņā ar Eiropas standartu 1822 (EN1822). Tas nodrošina testa standartu daļiņu filtru iedalīšanai dažādās efektivitātes klasēs.

Šeit mēs sniedzam pārskatu par EN1822 klasifikāciju un tās nozīmi, apsverot, kādas gaisa filtrēšanas sistēmas izmantot, lai samazinātu Kovid-19 pārnešanas risku iekštelpās.

Kāda ir EN1822 klasifikācija?

Eiropas standarta 1822 klasifikācija tika izstrādāta 90. gadu beigās, un to uzskata par revolucionāru, jo tā ļauj noteikt sistēmas absolūto minimālo efektivitāti attiecībā uz daļiņām neatkarīgi no to lieluma, tostarp daļiņu procentuālo daudzumu, ko tā var noņemt no gaisa. Tas sniedz detalizētu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu, cik labi konkrētas gaisa filtrēšanas sistēmas filtrs var aizsargāt pret infekcijas pārnešanu pa gaisu, un tādējādi palīdz izvēlēties, kura gaisa filtrēšanas sistēma būtu jāizmanto kā efektīvs piesārņojuma novēršanas pasākums.

Pēc tam 2000. gadā stājās spēkā "EN1822 testa protokols", kas pazīstams arī kā MPPS (Most Penetrating Particle Size) tests, kurš ir kļuvis par pasaulē stingrāko un stingrāko standartu gaisa filtru efektivitātes novērtēšanai.

EN1822 klasifikācija sastāv no divdaļīga testa, kas ietver:

1. daļa: Nosakiet, kura izmēra daļiņas visātrāk iekļūst HEPA filtrā;

2. daļa: Testēšana HEPA filtrs pamatojoties tikai uz 1. daļā noteikto daļiņu izmēru, lai noteiktu efektivitāti pie dažādiem gaisa plūsmas ātrumiem, simulējot praktiskos darba apstākļus pie dažādiem ventilatora ātrumiem, jo efektivitāte ir atkarīga no gaisa plūsmas ātruma.

Šādi testējot filtru nesēju, var iegūt informāciju par efektivitāti absolūti sliktākajā gadījumā, kad filtrs tiek testēts, lai uztvertu visgrūtākā izmēra un ātruma daļiņas, pretstatā vecākiem testiem, kas nosaka tikai to, vai filtrs spēj uzņemt 0,3 μm vai lielākas daļiņas, kas veido tikai nelielu daļu no gaisa piesārņojuma.

Saskaņā ar EN1822 klasifikāciju veiktie testi būtībā ir ievērojami rūpīgāka efektivitātes noteikšanas metode nekā citi iepriekš izmantotie testi, un ražotājiem būtu jāizmanto kā zelta standarta klasifikācija, lai pierādītu gaisa attīrītāju filtru efektivitāti. Tas sniegtu dažas no nepieciešamajām garantijām, ka sistēmās tiek izmantoti filtrējošie materiāli, kas ir piemēroti ne tikai Kovid-19, bet arī plaša spektra vīrusu, baktēriju un citu īpaši sīku daļiņu, kuru izmērs ir mazāks par 0,3 μm, apkarošanai.

Kā testēja filtrus pirms EN1822?

Pirms standarta EN1822 ieviešanas gaisa filtrēšanas sistēmu efektivitāte tradicionāli tika vērtēta, pamatojoties uz to veiktspēju, aizturot daļiņas, kas ir mazākas par 0,3 mikroniem (μm), izmantojot DOP (izkliedēto eļļas daļiņu) testu. Šo testu pirmo reizi izstrādāja pagājušā gadsimta 50. gados, kad precīzi izmērīt daļiņas, kas mazākas par 0,3 μm, bija daudz grūtāk.

Lai gan DOP tests sniedz zināmu informāciju par gaisa filtrēšanas sistēmu veiktspēju 0,3 μm vai lielāku daļiņu aizvākšanā, tas nevar noteikt gaisa filtrēšanas sistēmas efektivitāti mazāku daļiņu, piemēram, SARS-COV-2 koronavīrusa, kura diametrs ir no 0,25 līdz 1,0 μm, aizvākšanā. To nevar izmantot arī, lai noteiktu, vai gaisa attīrītāja filtrs spēj filtrēt citus elpceļu vīrusus un baktērijas, kas ir mazāki par 0,3 μm1.

Tā kā vairums tirgū pieejamo HEPA gaisa attīrītāju apgalvo, ka tie ir 99,97 % efektīvi attīra daļiņas, kas ir mazākas par 0,3 μm, ražotājiem ir obligāti jāprecizē, vai gaisa filtrēšanas sistēmu filtri spēj attīrīt arī mazākus vīrusus un baktērijas, no kuriem daudzi ir kaitīgāki sabiedrības veselībai.

Pašreizējās pandēmijas kontekstā vairs nepietiek ar DOP testa izmantošanu, lai pierādītu filtrēšanas līdzekļa gaisa filtra efektivitāti.

Kā tika testēts IQAir HyperHEPA filtrs?

IQAir HyperHEPA filtrs ("IQAir filtrs") gaisa attīrītājā, piemēram, IQAir Cleanroom H13, ir izturējis stingrus klasifikācijas testus saskaņā ar standartu EN1822 un ne tikai atbilst HEPA filtru standartam, kas noteikts kā ≥ 99,97 % efektivitāte daļiņām ar izmēru 0,3 μm, bet pat pārsniedz šo standartu.

Testa ziņojumi liecina, ka IQAir filtrs visnelabvēlīgākajā gadījumā efektīvi uztver daļiņas ar izmēru līdz 0,14 μm pie diviem dažādiem gaisa plūsmas ātrumiem: 99,95 % pie gaisa plūsmas ātruma līdz 240 m3/h (141 kubikpēda minūtē) un vairāk nekā 99,5 % pie gaisa plūsmas ātruma līdz 560 m3/h (330 kubikpēdu minūtē).

Ir pierādīts, ka IQAir filtrs uztver pat nanometra lieluma daļiņas ar vismaz 99,95 % efektivitāti, ja ventilatora ātrums ir 1 un 4, un 99,5 % efektivitāti, ja ventilatora ātrums ir maksimāls.

Secinājums

Tā kā valstis visā pasaulē turpina cīnīties ar Covid-19 izplatīšanos un veic atbilstošus pasākumus, lai samazinātu turpmāku inficēšanās risku, ir ļoti svarīgi, lai gaisa filtrēšanas sistēmu ražotāji sniegtu skaidrību par to, cik lielā mērā to sistēmas spēj no iekštelpu gaisa aizvadīt tādas mazas daļiņas kā SARS-COV-2 koronavīruss.

EN1822 klasifikācija ir plašāka par jau novecojušā DOP testa rezultātiem un nodrošina tik ļoti nepieciešamo skaidrību. EN1822 klasifikācija jāuzskata par zelta standartu gaisa filtrēšanas sistēmās izmantoto filtru efektivitātes noteikšanai.